Jāšanas sporta disciplīnas


Jāšanas sports
, kādu mēs to pazīstam šodien, attīstījās jau pirmskara laikā, kad ar poļiem, vāciešiem, skandināviem vienā līmenī zirga mugurā cīnījās arī latviešu virsnieki. Vēsturiski jāšanas sports attīstījās tieši armijas paspārnē. Olimpiskajās spēles pirmo reizi jātnieki startēja 1900.gada, bet regulāri no 1912.gada. Arī Olimpiskajās spēlēs līdz pat 1952.gadam nedrīkstēja piedalīties ne civilie, ne sievietes - tikai militārpersonas.

Šobrīd ir trīs olimpiskās jāšanas sporta disciplīnas: iejāde, trīscīņa un šķēršļu pārvarēšana jeb konkūrs. Latvijā populārākā jāšanas sporta disciplīna ir konkūrs, tad seko iejāde, pajūgu braukšana, poniju jāšana, rikšošana un paraolimpiskā iejāde. Agrāk populāra bija trīscīņa, kas ir konkūra un iejādes apvienojums, bet papildus jātnieki veica arī krosu, ar zirgiem lecot nekrītošus šķēršļus.

Šajā sadaļā Jūs atradīsiet saistošu informāciju par minētajām jāšanas sporta disciplīnām, sacensību noteikumu skaidrojumus, kā arī uzzināsiet citus faktus par jāšanas sporta disciplīnām un zirgiem.

  • Konkūrs   ( 21 Raksti )

    Konkūrs jeb šķēršļu pārvarēšana ir populārākā jāšanas sporta disciplīna Latvijā. Sacensībās sportistu pārim jāpārvar 12—14 šķēršļi, kuru augstums ir atbilstošs jātnieku un zirgu sagatavotībai. Oficiālās sacensībās šķēršļu augstums ir no 80cm bērniem un amatieriem kā arī jaunzirgiem, līdz pat 160cm Grand Prix līmenī, kurā startē pieauguši jātnieki un jau pieredzējuši zirgi — no astoņu gadu vecuma. Jātnieks sacensību maršrutu veic noteiktā secībā, par maršruta sajaukšanu jātnieks saņem soda punktus, tāpat soda punkti tiek piešķirti par laika normas pārtērēšanu, gāztiem šķēršļiem un zirga nepaklausību.

    Šķēršļu pārvarēšana, iespējams, ir saprotamākā jāšanas sporta disciplīna tiem, kas nav saistīti ar zirgiem un jāšanas sportu, jo viss ir acīmredzams — gan soda punktu skaits, gan laiks. Maršrutā uzvar ātrākais un precīzākais pāris, tas jātnieks un zirgs, kurš maršrutu ir veicis ar mazāko soda punktu skaitu visātrākajā laikā. Lai sacensības būtu interesantākas gan jātniekiem, gan skatītājiem, ir dažāda veida sacensību maršruti un noteikumi.

  • Iejāde   ( 3 Raksti )

    Iejāde ir graciozākā jāšanas sporta disciplīna, kas prasa lietu darbu, pacietību un mērķtiecību. Iejādi bieži vien salīdzina ar daiļslidošanu, jo arī iejādē dalībnieki veic konkrētu elementu programmu un sportistu sniegumu vērtē vairāki tiesneši. Iejādē sportisti sacenšas vairākos līmeņos – no vieglākajām pirmās grupas shēmām līdz pašam augstākajam Lielās balvas jeb Grand Prix līmenim. Par katru izpildīto elementu jātnieks saņem atzīmi, kas tiek pārvērsta procentos. Tiek vērtēts arī kopiespaids, zirga gaitas vieglums, precizitāte, kā arī jātnieka un zirga spēja sadarboties, iejādē jāpanāk tāda zirga un jātnieka harmonija, lai vērotājam no malas nebūtu redzams kādus vadības līdzekļus izmanto jātnieks, jārodas iespaidam, ka zirgs visu dara pats.

  • Pajūgu braukšana   ( 3 Raksti )

    Pajūgu braukšana Latvijā zināma kopš 2008.gada, kad Inčukalnā, Jauno jātnieku skolas organizētao I Vislatvijas Zirgu dienu ietvaros notika pirmās sacensības, taču pirmā oficiālā sacensību sezona sākās 2009.gada pavasarī.

    Pajūgu braukšana ir trīs disciplīnu sacensības, kur braucēji sacenšas manēžas braukšanā, maratona un konusu šķēršļu braukšanā.

  • Poniju jāšana   ( 3 Raksti )

    Ideālais vecums poniju jāšanai ir no četriem līdz astoņiem gadiem. Ponijs ir ideāls veids kā jāšanas sportu apgūt jau no agras bērnības, jo mazam bērnam uzreiz jāt ar lielo zirgu ir ļoti grūti. Poniju jātniekiem tiek organizētas sacensības un arī mazie sportisti cīnās par Latvijas čempionu kausiem. Poniji ir iedalīti vairākās grupās un tos jāj bērni atbilstoši savam vecumam un augumam, sacensībās poniju jātnieki startē atbilstoši savai sagatavotībai – no vadības maršrutiem līdz pat maršrutiem ar šķēršļu augstumu līdz 90cm.

  • Paralimpiskā jāšana   ( 2 Raksti )